Vēl īsi pirms gadumijas Talsos notika pirmā apaļā galda diskusija starp nevalstiskajām un reliģiskajām organizācijām un valsts pārstāvjiem nabadzības un nepietiekamu pārtikas līdzekļu risināšanas jautājumos. Tikšanās iniciators — Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs — par galveno diskusijas mērķi izvirzīja Kurzemes reģiona organizāciju prakses apkopošanu un problēmu apzināšanu.
Kā informēja Ziemeļkurzemes NVO atbalsta
centra publisko attiecību koordinatore Inese Siliņa, šobrīd Kurzemē,
pateicoties nevalstisko un reliģisko organizāciju aktīvai darbībai,
strādā 12 zupas virtuves, četri Eiropas pārtikas paku izdales punkti,
pieci Ziedot.lv pārtikas paku izdales punkti, kā arī nevalstiskas un
reliģiskas organizācijas, kas savu iespēju robežās ar pārtikas pakām
atbalsta ģimenes ar bērniem un vecos un vientuļos ļaudis. Šajā
diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 organizāciju pārstāvju no Kuldīgas,
Liepājas, Saldus, Ventspils, Rīgas un vietējām pašvaldībām, kā arī no
Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā
dienesta un jaunizveidotā Latvijas Pretnabadzības tīkla. Talsus
pārstāvēja novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas
priekšsēdētājs Ainārs Lūks, kurš ir arī Talsu luterāņu draudzes
priekšnieks, Talsu novada pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Dace
Upleja, Latvijas Sarkanā Krusta Talsu komitejas izpilddirektore Anita
Boitmane un projekta «Zupas virtuve Talsos» īstenotāji no Talsu
luterāņu draudzes.
Talsu zupas virtuves koordinatore Kristīne
Riekstiņa pastāstīja: «Šīs tikšanās mērķis bija pulcēt pie viena galda
tos, kuri jau šobrīd aktīvi palīdz trūcīgiem līdzcilvēkiem, un valsts
institūciju pārstāvjus, kuri, iespējams, neiedziļinoties patiesajā
situācijā, rada birokrātiskas normas pārtikas paku un ēdināšanas punktu
darbam. Jāuzsver, ka tā bija pirmā šāda veida tikšanās Latvijā, bet jau
nākamā gada sākumā plānots šādas diskusijas rīkot arī citviet Latvijā,
un tas ir likumsakarīgi, jo 2010. gads Eiropā noteikts kā gads cīņai ar
nabadzību un sociālo atstumtību. Pirmajā daļā nevalstiskā sektora
pārstāvji un pašvaldību darbinieki informēja par pašreizējo situāciju
novados un veiktajiem pasākumiem. Runājot par Talsiem, jāatzīmē gan
zupas virtuves darbs, kas vienā reizē paēdina gandrīz 100 cilvēku, gan
Latvijas Sarkanā Krusta Talsu komitejas un Talsu sociālā dienesta
pozitīva sadarbība paku izdalīšanā. Uzklausot pieredzi katrā pilsētā,
man bija priecīga izjūta, ka tomēr ir tik daudz cilvēku, kuri nesavtīgi
un arī brīvprātīgi spēj palīdzēt līdzcilvēkiem, un tā ir liela Dieva
svētība.» Tikušas noteiktas vairākas problēmas, kas kavē zupas virtuvju
un pārtikas paku dalītāju darbu, galvenokārt saistītas ar stingrajām
normām un prasībām pārtikas izdalē, nepietiekamu informācijas apmaiņu
un sadarbības trūkumu. Šīs problēmas kavējot maksimāli efektīvu
pieejamo pārtikas resursu izmantošanu un visu mērķgrupu iedzīvotāju
apzināšanu, tāpēc arī veidojoties situācijas, ka pārtikas pakas dažviet
pat paliek pāri, kamēr citviet to pietrūkst. Turklāt vairākas
organizācijas, uzņemoties šo labdarības misiju, riskējot bankrotēt, jo
rodas neplānoti papildus izdevumi, piemēram, pārtikas paku izdalītājiem
jāmaksā par paku novietojuma telpu īri un apkuri, kā arī transporta un
komunikācijas izmaksas to sagādei. Pusdienas pārtraukumā Talsu
zupas virtuves darbinieki paēdināja tikšanās dalībniekus ar garšīgo
Latvijas Sarkanā Krusta Talsu komitejas virtuvē vārīto zupu. Otrajā
diskusijas daļā tikās valsts institūciju pārstāvji no Zemkopības
ministrijas, Labklājības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta,
Latvijas Pašvaldības savienības un nesen izveidotā Pretnabadzības
tīkla. «Diemžēl diskusijas otrajā daļā sajutu lielu atšķirtību un pat
plaisu valsts iestāžu izpratnē par zupas virtuvju un pārtikas dalītāju
darbību. Tiem, kas ikdienā nesaskaras ar trūcīgu un pat izmisumā
nonākušu cilvēku dzīvi, ir grūti saprast un iedziļināties šajās
problēmās. Mūsu visu uzdevums taču ir kopīgs — palīdzība līdzcilvēkam.
Šī mērķa sasniegšanai jāvelta visi spēki un līdzekļi. Tas tad arī būs
svarīgākais uzdevums nākamgad — rosināt birokrātiju mazinošus pasākumus
un izmaiņas normatīvajos aktos. Savukārt Ziemeļkurzemes NVO atbalsta
centrs apņēmies veicināt reliģisko organizāciju, biedrību un politikas
veidotāju efektīvāku sadarbību 2010. gadā, nodrošinot trūcīgajiem
līdzcilvēkiem Kurzemes reģionā lielāku atbalstu,» skaidro K. Riekstiņa.
Par pozitīvu ieguvumu tikšanās dalībnieki atzīst Pārtikas un veterinārā
dienesta izrādīto atsaucību un ieinteresētību savu pilnvaru robežās
atbalstīt organizācijas, kuras veido pārtikas un zupu izdales punktus,
kā arī gatavību organizēt bezmaksas kursus par higiēnas prasībām. Elīna Mierkalne, Foto: Dainis Kārkluvalks, Talsu Vēstis
|